Pienākot pavasarim jābūt skaidram rīcības plānam, lai īsajā laika periodā paspētu izdarīt visus nepieciešamos darbus. Nepacietīgākie būs nokaisījuši dobes ar kūdru, pelniem vai citu materiālu (atbilstoši audzētajiem augiem), kas palīdz nokausēt sniegu.
Aukstums vēl nav mazinājies, bet siltākajās dienās japadomā par ieziemoto augu labsajūtu. Jānovērtē, vai augi nav iesaiņoti un apsegti pārlieku silti, jo tos papildus silda saules stari, kurus atstaro košais sniegs. Kailajiem augiem saules var radīt arī apdegumus, par kuriem, domājams, parūpējāties laicīgi.
Der apskatīt jutīgākos augus, vai tie zem sniega nav pārlieku salauzīti un vai tajos redzamas dzīvības pazīmes. Jāņem vērā, ka ir augi (piemēram, lavanda), kas ilgi mostas un labu laiku nav skaidrs, vai tie ir dzīvi, vai varbūt nosaluši. Pārsteidzoties ar nosalušo daļu apgriešanu, var zaudēt daļu auga.
Sniegam pakāpeniski atkūstot un atkal sasalstot, veidojas smagi ledus gabali, kas var traumēt dzīvžogu vai citus augus. Šādos gadījumos jāpielieto visas pūles, lai atbrīvotos no sniega segas.
Savukārt, ziemcietēm sniega sega nāk tikai par labu, jo tā aizsargā augu saknes un dīgt gatavos asnus no izsalšanas. Īpaši svarīga sniega sega ir tādām ziemcietēm, kam saglabājas mūžzaļas lapas (piemēram, heihēras). Kamēr vēl ir auksts pavasaris, ziemcietēm var uzbērt papildus sniega segu, lai “atmošanās” būtu pakāpeniska un bez straujām temperatūru pārmaiņām. Kad pamanīta dzīvība augos, var sākt apgriest bojātās mūžzaļās augu daļas lakstaugiem. Krūmu un koku lielākos salauztos zarus var nogriezt, kad vien tie sāk traucēt. Savukārt atjaunojošo veidošanu ieteicams veikt augu straujās augšanas periodā. Der atcerēties, kuri krūmi zied uz iepriekšējā gada dzinumiem, bet kuri uz jaunajiem – tādejādi netīšām var nogriezt skaistos ziedus.
Pēc mūžzaļo augu revīzijas ar steigu jāpievērš uzmanība sīpolpukēm un mauriņam, kas būs pavasara košākais pirmais akcents dārzā.
Lai veicas darbi dārzā!
