Kas ir dārza zonēšana?
Ofisā mums ir telpā vieta, kur novietots dators un arī vieta, kur darboties ar dokumentiem, atbilstoši ērtai lietošanai novietoti rakstāmrīki un atvēlēta vieta kafijas tasei, dokumenti sakārtoti pēc dažādiem kritērijiem. Ja kāds ienāktu un sajauktu šo kārtību, būtu grūti ko atrast. Arī katra saimniece savu virtuvi iekārto tā, ka dažkārt pat svešs cilvēks var atrast trauku dvieli, tējkaroti vai citus saimniecībā lietojamus rīkus.
Augstāk minētā kārtība iespējama, jo cilvēks ir loģiska būtne un iekārto vidi sev apkārt atbilstoši tās izmantošanas veidam. Arī dārzā mēs nevēlamies atpūtas brīžos sēdēt blakus komposta kaudzei un blakus terasei, kur norisinās svinības nebūtu jauki redzēt izkarinātās zeķes u.c. veļu. Lai nebūtu nemitīgā stresā un ierodoties negaidītiem ciemiņiem, piemēram, nebūtu jāskrien no terases novākt veļu, ērti, ja dārzā ir ievērots zonējums. Proti – atvēlēt attiecīgajai darbībai noteiktu vietu tā, lai viens otram netraucētu. Dārza zonēšana nav viegls uzdevums ne lielā, ne mazā dārzā, bet ir paveicams ikvienā.
Pareizs dārza un citas telpas zonējums ir tad, ja telpas ir izvietotas ērti un priekšmeti ir pa rokai (dažkārt izmanto terminu – erganomisks).
Dārzā izšķir vairākas galvenās zonas:
- Priekšdārzs – zona redzama no ielas vai tulīt ienākot dārzā.
- Atpūtas zona – dažkārt tiek dēvēta par dzīvojamo zonu, jo līdzinās dzīvojamai istabai un mēdz būt viesistabas turpinājums (pieguļ terasei, kas ir mājas tuvumā). Tajā atrodas viss nepieciešamais atpūtai, bet ne ikdienas darbam dārzā. Atpūtas zonā var tikt nodalīta zona grilēšanai, maltīšu ieturēšanai, sporta nodarbēm, bērniem utt.
- Saimniecības zona – vieta, kur audzēt dārzeņus, novietot komposta kaudzi, žāvēt veļu un te būs arī šķūnītis darba instrumentiem, šļūtenēm un ķerrai. Šo zonu parasti cenšas vizuāli norobežot no atpūtas zonas un priekšdārza.
Lai saprastu, kur kāda zona piemērota, jāsāk ar gājēju kustības analīzi, tādējādi zonas tiks iedalītas ērti un būs parocīgi izmantojamas. Ar ko sākt dārza plānošanu rakstīts agrāk.
