Aizvien biežāk dekoratīvie stādījumi dārzos nosegti ar mizu mulču, lai mazinātu nezāļu augšanu tajos, kā arī mulča aiztur augsnē mitrumu – tādējādi augi labāk iesakņojas un sezonas karstajā laikā mazāk jālaista.Agrāk dekoratīvie stādījumi, parasti, bija ziemciešu dobes, kuras pavasarī izrušinātas un samēslotas ar organiskajiem vai minerālajiem mēslošanas līdzekļiem. Arī katrā ravēšanas reizē dobe velreiz tika izrušināta, tādējādi izskatījās glītāk. Protams, vēl šodien tiek stādītas un uzturētas šādas dobes – ne visiem augiem piemērota mulčēšana ar mizu mulču.

Atgriežoties pie mūsdienu aizņemtajiem dārzu īpašniekiem, kuru dobes ir mulčētas, pievēršam uzmanību augu mēslošanai. Nereti mēslošanas līdzekļi tiek uzbērti ap augu virs mulčas. Ļoti ērti izmantot ilgstošas iedarbības mēslošanas līdzekļus, kas nodrošina augus ar vajadzīgajām barības vielām visā augšanas periodā. Šie mēslošanas līdzekļi pakāpeniski šķīst, atbrīvojot nelielu daudzumu barības elementu, kas kļūst pieejami augu saknēm. Augi spēj uzņemt barības elementus noteiktā ķīmiskā formā (NO3, P2O5,K2O). Piemēram, slāpeklis, mēslojumā esot NO3 formā, viegli izgaist – tāpēc tas jāierušina augsnē. Slāpekļa mēslojums jāierušina augsnē zem mulčas arī vēl viena iemesla dēļ. Mulča sastāv no koksnes (celuloze), kas slāpekļa ietekmē tiek noārdīta. Ja slāpekļa mēslojums tiek uzbērts virs mulčas, slāpeklis “nodarbojas” ar mulčas noārdīšanu nevis ar “augu barošanu”. Turklāt noārdot celulozi rodas dažādi dārzā nevēlami bioķīmiski procesi, kurus vainojam pie augsnes paskābināšanās.

Ja pirms mēslošanas neērti dekoratīvajiem augiem noņemt mulčas kārtu,  ērtāk lietot šķīstošos mēslošanas līdzekļus. Mazāk efektīga šāda mēslošana būs smilšainās augsnēs, jo mēslojums sliktāk uzkrājas augsnē (smilšainās augsnes ātri izskalojas). Smilšainās augsnes vēlams ielabot ar humusu saturošiem līdzekļiem.